Hedžēšana

Nākotnes darījuma kontrakti tiek efektīvi izmantoti parastās uzņēmējdarbības risku pārvaldībā, konkrētāk apdrošināšanai (hedžēšanai) pret iespējamiem zaudējumiem vai peļņas samazināšanos izejvielu vai gatavās uzņēmuma produkcijas cenu izmaiņu dēļ, kā arī pret valūtas vai procentu likmju kursa izmaiņām nākotnē, ja šīs izmaiņas var negatīvi iespaidot attiecīgā uzņēmuma peļņu.

Hedžeri (apdrošinātāji) veic nākotnes darījuma kontraktus, lai apdrošinātos pret cenu izmaiņām atbilstošajos bāzes aktīvos, jo saskaras ar tiem ikdienas uzņēmējdarbībā.

Izmaksu hedžēšanas piemērs

Energoietilpīgas ražošanas menedžments, vēloties apdrošināties pret naftas vai gāzes cenu pieaugumu, piemēram, nākamā gada laikā, fizisku uzkrājumu veidošanas vietā, kas prasa papildu izdevumus, var iegūt nepieciešamo daudzumu nākotnes darījuma kontraktu attiecībā uz šiem kurināmā veidiem. Ja kurināmā cena nākotnē pieaugs, pieaugs arī iegūto nākotnes darījuma kontraktu cena. Pārdodot tos fondu tirgū, uzņēmums gūs peļņu, precizitātē nepieciešamu pieaugušās operāciju izmaksas kompensācijai uz fizisku kurināmā krājumu iepirkumu pa augstāku cenu.

Peļņas hedžēšanas piemērs

Lai nodrošinātos pret cenu kritumu atvasinātai precei, uzņēmums var pārdot nākotnes darījuma kontraktus produkcijas apjomam, kas ir gaidāms pie to realizācijas nākotnē. Tad "īsā" pozīcija nākotnes darījuma kontraktiem nodrošinās peļņu, kas netiks gūta atvasinātās preces iespējamā cenas krituma dēļ. Šobrīd lielākie pārstrādes rūpniecības uzņēmumi izmanto nākotnes darījuma kontraktus attiecībā uz kviešiem, kafiju, cukuru, dēļiem, kokvilnu, gāzi, naftu, varu, zeltu u.t.t.

Valūtas riska hedžēšanas piemērs

Uzņēmumi, kas veic plaša mēroga eksporta-importa operācijas, var hedžēšanas ceļā samazināt valūtas kursa nelabvēlīgu svārstību risku. Nepieciešamības gadījumā veikt nākotnē maksājumus ārvalstu valūtā iepriekš apdrošinot sevi pret neparedzētām izmaksām, kas saistītas ar valūtas iespējamo sadārdzināšanos. Iegūstot nākotnes darījuma kontraktus, kuru beigu termiņš ir tuvs maksājuma brīdim, attiecīgajā valūtā jau šodien, uzņēmums izslēdz valūtas kursa svārstību radītos zaudējumus. Notiek izmaksu konvertēšanas līdzsvarošana ar peļņu nākotnes darījuma kontraktā.

Investīciju portfeļa hedžēšanas piemērs

Nākotnes darījuma kontraktu izmantošana biržas indeksos var ievērojami atvieglot investīciju portfeļa pārvaldīšanu. Iztēlosimies ASV uzņēmuma akciju portfeli, par kura perspektīvu investoram nav šaubu. Šo akciju cena, viņaprāt, augs ātrāk, nekā citu tamlīdzīgu vērtspapīru cenas. Taču saglabājas nenoteiktība attiecībā uz būtiskiem makroekonomiskiem faktoriem, kas iespaido visu tirgu kopumā. Šie faktori var negatīvi iespaidot portfeli, kura cena var pazemināties tūlīt pēc vispārēja cenu krituma, lai arī mazākā pakāpē. Lai izolētu vispārējo tirgus faktoru ietekmi, investors var pārdot dažus kontraktus attiecībā uz S&P indeksu, kas atspoguļo ASV ekonomikas visu sektoru kopēju tirgu rādītāju. Tad portfeļa ienesīguma profils būs šāds:

Realizējamais ienesīgums = Investīciju portfeļa ienesīgums – Ienākums no visa tirgus kopumā.

Citiem vārdiem sakot, ienesīgums, kuru realizē investors, ir koriģējams uz viduvēji tirgus ienesīgumu, un investors varēs gūt peļņu no viņa izvēlētā akciju portfeļa neatkarīgi no kopējām tirgus tendencēm. Atkarībā no portfeļa sastāva var izvēlēties hedžēšanai piemērotāko indeksu. Piemēram, ASV akciju tirgu svārstības tiek atspoguļotas šajos populārajos indeksos: DJIA, NASDAQ 100, NYSE Composite, Russel 2000, S&p 500.