Drukāt |
Atpakaļ

Nedēļas aktualitātes finanšu tirgos

17/11/2017 18:28

Šonedēļ ASV Pārstāvju palāta Kongresā apstiprināja nodokļu likumprojektu. Šis notikums uzskatāms par ievērojamu Republikāņu partijas, ka arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas panākumu. Likumprojekts ASV Kongresā tika pieņemts ar 227 balsīm “par” un 205 balsīm “pret”. Šis likumprojekts paredz nodokļu ieņēmumu samazinājumu 1,4 trlj. ASV dolāru apmērā turpmāko desmit gadu laikā. Pēc šīs ziņas ASV dolārs strauji zaudēja vērtību gan attiecībā pret eiro, gan Lielbritānijas mārciņu. Kongresa turpinājumā uzstājās Federālo Rezervju bankas (FED) pārstāvis Roberts Kaplans, kurš norādīja, ka dolāra procentu likmju pieaugošā trajektorija ir pamatota, ņemot vērā faktu, ka ASV ekonomika ir tuva pilnai nodarbinātībai vai to jau ir pat sasniegusi, savukārt recesijas varbūtība ir minimāla. Lai arī inflācijas rādītājs joprojām ir nedaudz zem 2% mērķa līmeņa, tiek prognozēta tā sasniegšana. Šie argumenti tiks ņemti vērā nākamajā FED regulārajā sēdē. Tirgus analītiķi gandrīz vienbalsīgi prognozē dolāra bāzes procentu likmes pieaugumu 0,25% apmērā FED 13. decembra sēdē.

Piektdien Eiropas banku kongresā Frankfurtē uzstājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi. Papildus ierastajam izklāstam par eirozonas ekonomikas attīstību un ECB veiktajiem monetārās stimulēšanas pasākumiem M. Dragi norādīja, ka galvenais šķērslis vēlamā inflācijas līmeņa sasniegšanai ir zemais darba apmaksas pieaugums. Viens no “zemo algu” iemesliem savukārt ir zemās inflācijas perioda inerce. Tāpat pēckrīzes periodā nestrādā tradicionālās metodes nodarbinātības rādītāju uzlabošanai. Interesanta M. Dragi atziņa bija tā, ka globalizācijas un digitalizācijas iemeslu dēļ centrālajām bankām ir grūti pārvaldīt inflāciju vienas valsts ietvaros. Atceroties arī citu ECB pārstāvju nesen izteiktos viedokļus par strukturālo reformu nepieciešamību, lai izvairītos no nākotnes šoka eirozonā, varētu domāt, ka ECB meklē pamatojumu, kāpēc iespaidīgā naudas drukāšanas programma nav devusi vēlamos rezultātus.

Pasaules vadošās valūtas šobrīd tiek tirgotas šādi: EUR/USD – 1,179, AUD/USD – 0,755, NZD/USD – 0,679, USD/CAD – 1,282, USD/CHF – 0,992, bet USD/JPY – 112,5.

Sagaidāms, ka naftas pārpalikums globālajos tirgos saglabāsies līdz nākamā gada marta beigām, kad spēku zaudēs jēlnaftas ieguves ierobežojumu akts, kas noteica, ka jēlnaftas ieguve tiek būtiski samazināta, lai sabalansētu globālo piedāvājumu ar pieprasījumu. OPEC dalībvalstis, kā arī vairākas valstis, tai skaitā Krievija, 2016. gada beigās vienojās samazināt jēlnaftas ieguvi līdz 1,8 milj. barelu dienā. Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al-Falihs norādīja, ka līdz 2018. gada marta termiņam neizdosies samazināt naftas krājumus līdz vēlamajam līmenim, kas noteikts kā pēdējo piecu gadu vidējais krājumu rādītājs. Tādējādi šādā vai citādā formā būs jāpagarina naftas ieguves ierobežojumu termiņš.

Naftas cena šajā nedēļā piedzīvoja nelielu korekciju pēc ilglaicīgā kāpuma vairāku mēnešu garumā. Nākotnes līgumi parāda Brent markas jēlnaftas cenas ap 62,1 USD par barelu, kamēr New York Mercantile Exchange tirgoto WTI naftas kontraktu cena sastāda 56,1 USD par barelu.

Pēc ASV nodokļu likumprojekta apstiprināšanas ASV akciju tirgus atguva iepriekšējā nedēļā zaudēto un kārtējo reizi atrodas vēsturiskā maksimuma līmenī. Savukārt Eiropas akcijas turpināja kritumu, šajā nedēļā zaudējot 1% no vērtības. S&P 500 akciju indekss šobrīd veido 2582 punktu līmeni, savukārt EuroStoxx50 akciju indekss sastāda 3549 punktus.

Šis ziņojums ir sagatavots kā mārketinga ziņojums tikai un vienīgi informatīvos nolūkos.

Pēdējās ziņas