Drukāt |
Atpakaļ

Amerikāņu kalniņi: vai ilgi turpināsies eiforija no FRS signāliem?

21/03/2016 14:49

Autors: S. Volobojevs, Norvik Bankas galvenais ekonomists

Galvenais notikums iepriekšējā nedēļā bija, neapšaubāmi, FRS sēde, kuras rezultāti bija pasludināti trešdien. FRS vadītāji bija pārsteiguši lielāko daļu investoru, krasi pazeminot ekonomiskās izaugsmes, inflācijas un procentu likmju gaidas ASV šogad. Un kaut gan pats lēmums atstāt galveno likmi 0,25-0,5% diapazonā praktiski neradīja šaubas tirgus dalībniekiem, saistītas prognozes un komentāri izrādījās krietni mazāk stingri, nekā bija sagaidāms.

Reālā IKP pieauguma prognoze 2016.gadā tika samazināta līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2,4% prognozi, kas veikta 2015.gada decembrī, bet inflācijas prognoze tika samazināta uzreiz līdz 1,2% no iepriekšējiem 1,6%. Makroekonomisko prognožu pasliktināšanos pavadīja stingrākas monetārās politikas ieviešanas gaidāmo tempu krasa pazemināšanās līdz 2016.gada beigām. Vidēji uz gada beigām, pēc FRS vadītāju gaidām, likmēm ir jāsasniedz 0,9%, salīdzinot ar decembrī gaidītajiem 1,4%, kas atbilst tikai diviem likmes paaugstinājumiem šogad (pa 0,25%), salīdzinājumā ar 4 paaugstinājumiem, kurus vēl pirms trim mēnešiem gaidīja FRS vadītāji.

Negaidīti maigs FRS paziņojumu tonis noveda pie jaunas dolāra kursa vājināšanās un atbalstīja pieprasījumu pēc visiem pārējiem aktīviem, tostarp akcijām, izejvielām, attīstības valstu aktīviem un zelta. EURUSD pāris izaudzis no 1,11 pirms lēmuma līdz 1,132 ceturtdien (piektdien eiro kurss nedaudz pazeminājās, līdz 1,128. Āzijas tirgi pēdējās divās dienās izauguši par 2-3%, Eiropas akcijas – aptuveni par 1%, bet S&P 500 indekss – vairāk kā par 2%, pārvarot psiholoģiski svarīgu robežu, kas nostiprinājās iepriekšējā gada beigās. Naftas cenas izaugušas aptuveni par 5% kopš FRS lēmuma pasludināšanas brīža.

Startu pozitīvam iepriekšējā nedēļā deva ECB lēmumi par likmēm. Dragi resors pazemināja depozīta likmi no -0,3% līdz -0,4%, lai veicinātu kredītu izsniegšanu, un līdz ar to refinansēšanas likmi no 0,05% līdz 0%, kā arī paplašināja aktīvu izpirkšanas programmu no 60 līdz 80 mljrd. eiro mēnesī, palielinot aktīvu sarakstu pēc šīs programmas. Monetārās politikas mīkstināšanas tendenci atbalstīja Norvēģijas un Indonēzijas bankas, kas šonedēļ pazemināja galvenās likmes.

Tomēr, neskatoties uz centrālo banku pūlēm, ekonomiskā situācija pasaulē paliek sarežģīta. Aktīvu vērtības kritums februārī parādīja, ka volatilitāte var būt ļoti krasa. Aktīvu turpmāka dinamika ir atkarīga gan no regulatoru darbībām, gan no ziņām par lielāko valstu – galvenokārt Ķīnas un ASV – ekonomikas stāvokli.

Ir sagaidāms, ka dolārs paliks vājš attiecībā pret lielāko daļu valūtu līdz nākamajai FRS prognožu pārskatīšanai (jūnijā) vai līdz iznāks ļoti būtiski dati par inflāciju ASV. Steiga, ar kuru FRS vadītāji ir pārskatījuši inflācijas un likmju prognozes, investoriem nepatīk. Tā viņiem sāk izraisīt šaubas par to, ka FRS modeļi tiek līdzi izmaiņām pasaules ekonomikā un ASV.

Un ja tas tā ir, viņi mazāk klausīs Dženetas Jellenas un viņas kolēģu komentārus un uzmanīgāk vēros izmaiņas statistikā, it īpaši attiecībā uz inflāciju un darba tirgu. Un pavisam nav izslēgts scenārijs, ka FRS prognožu kārtēja pārskatīšana (jūnijā) izraisīs jau pretējo (t.i.) negatīvu tirgus dalībnieku reakciju.

Pēdējās ziņas